Amerikas Savienoto Valstu juristi ir sākuši nopietni brīdināt savus klientus par mākslīgā intelekta čatbotu izmantošanu tiesvedību laikā. Galvenais iemesls ir bažas, ka sarakstes ar rīkiem, piemēram, “ChatGPT” vai “Claude”, var tikt izmantotas kā pierādījumi tiesā.
Atšķirībā no sarunām ar advokātu, kuras aizsargā likums, komunikācija ar mākslīgo intelektu nav konfidenciāla. Tas nozīmē, ka prokurori vai pretējās puses advokāti var pieprasīt piekļuvi šīm sarakstēm, lai izmantotu tās pret jums. Šādas brīdinājuma zīmes kļuvušas īpaši aktuālas pēc kāda nesena tiesas lēmuma Ņujorkā.
Tiesas lēmums, kas mainīja noteikumus
Satraukuma vilnis sākās pēc tam, kad federālais tiesnesis Džeds Rakofs lēma, ka kādam bijušajam finanšu uzņēmuma vadītājam ir jānodod savas sarakstes ar čatbotu “Claude” prokuratūrai. Minētais vadītājs Bredlijs Hepners tika apsūdzēts krāpšanā, un viņš izmantoja mākslīgo intelektu, lai sagatavotu ziņojumus saviem advokātiem. Hepnera aizstāvji mēģināja pierādīt, ka šie dokumenti ir slepeni, jo satur informāciju par aizstāvības stratēģiju.
Tomēr tiesnesis šādam viedoklim nepiekrita. Viņš savā lēmumā skaidri norādīja, ka starp lietotāju un mākslīgā intelekta platformu nevar pastāvēt tādas pašas attiecības kā starp klientu un advokātu. Tā kā Hepners informāciju uzticēja trešajai pusei — uzņēmuma “Anthropic” izveidotajam rīkam —, viņš pats labprātīgi atteicās no tiesībām uz konfidencialitāti. Šis gadījums ir kļuvis par svarīgu precedentu tam, kā tiesas turpmāk skatīsies uz AI izmantošanu juridiskos jautājumos.
Divas dažādas pieejas tiesu zālēs
Interesanti, ka tajā pašā dienā, kad tika pieņemts lēmums Ņujorkā, kāds cits tiesnesis Mičiganā lēma pilnīgi pretēji. Tur kāda sieviete, kura pati sevi pārstāvēja tiesā pret bijušo darbavietu, varēja paturēt savas sarakstes ar “ChatGPT” pie sevis. Tiesnesis šajā gadījumā uzskatīja, ka čatbots ir tikai darba rīks, nevis persona, ar kuru notiek saruna. Viņš salīdzināja AI izmantošanu ar personīgo pierakstu veikšanu, kas nav jānodod pretējai pusei.
Šīs pretrunas rāda, ka tiesu sistēma vēl tikai mācās sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām. Tomēr lielākā daļa juristu sliecas domāt, ka drošāk ir paļauties uz stingrāko interpretāciju. Kamēr nav pilnīgas skaidrības, jebkura sarakste ar robotu par juridiskiem jautājumiem var tikt uzskatīta par risku.
Advokāti steidz rakstīt jaunus līgumus
Reaģējot uz šiem notikumiem, daudzi lielie ASV advokātu biroji ir sākuši mainīt savus līgumus ar klientiem. Tagad tajos bieži tiek iekļauts punkts, ka jebkāda informācijas kopīgošana ar mākslīgā intelekta rīkiem var nozīmēt juridisko aizsardzību zaudēšanu. Advokāti sūta e-pastus un izvieto paziņojumus savās mājaslapās, aicinot klientus būt maksimāli uzmanīgiem.
Daži biroji pat iesaka konkrētas frāzes, ko rakstīt čatbotā, ja tomēr rodas vajadzība to izmantot pētniecībai. Piemēram, tiek ieteikts norādīt, ka pētījums tiek veikts pēc advokāta norādījuma konkrētas tiesvedības ietvaros. Lai gan tas nav garantēts aizsardzības veids, tas var palīdzēt tiesā pierādīt, ka sarakste ir daļa no juridiskā darba procesa. Tomēr pat šādā gadījumā juristu galvenais ieteikums ir nemainīgs — par savu lietu nerunājiet ne ar vienu, izņemot savu advokātu, un tas attiecas arī uz robotiem.
AI uzņēmumu brīdinājumi un lietošanas noteikumi
Arī paši tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “OpenAI” un “Anthropic”, savos lietošanas noteikumos nesola pilnīgu privātumu. To noteikumos ir skaidri rakstīts, ka dati var tikt kopīgoti ar trešajām pusēm un lietotājiem ir jākonsultējas ar profesionāļiem, pirms paļauties uz botu sniegto juridisko padomu.
Tāpat daudzi čatboti jau pašā sākumā informē, ka lietotājiem nevajadzētu būt ilūzijām par pilnīgu privātumu. Viņu ievadītā informācija var tikt izmantota modeļu apmācībai vai pārskatīšanai. Tāpēc juristi uzsver — ja jūsu rīcībā ir informācija, kas varētu ietekmēt jūsu brīvību vai finansiālo stāvokli, mākslīgais intelekts nav tā vieta, kur to uzticēt. Vecais labais noteikums par klusēšanu joprojām ir pats drošākais aizstāvības veids.
